Donazione

vīcīnans


aggettivo participio presente II classe

Vedi la traduzione di questo lemma



MASCHILE
SINGOLARE
Nom.
vīcīnans
Gen.
vīcīnantis
Dat.
vīcīnanti
Acc.
vīcīnantem
Abl.
vīcīnans
Voc.
vīcīnanti
PLURALE
Nom.
vīcīnantes
Gen.
vīcīnantium
Dat.
vīcīnantibus
Acc.
vīcīnantes
Abl.
vīcīnantes
Voc.
vīcīnantibus
FEMMINILE
SINGOLARE
Nom.
vīcīnans
Gen.
vīcīnantis
Dat.
vīcīnanti
Acc.
vīcīnantem
Abl.
vīcīnans
Voc.
vīcīnanti
PLURALE
Nom.
vīcīnantes
Gen.
vīcīnantium
Dat.
vīcīnantibus
Acc.
vīcīnantes
Abl.
vīcīnantes
Voc.
vīcīnantibus
NEUTRO
SINGOLARE
Nom.
vīcīnans
Gen.
vīcīnantis
Dat.
vīcīnanti
Acc.
vīcīnans
Abl.
vīcīnans
Voc.
vīcīnanti
PLURALE
Nom.
vīcīnantia
Gen.
vīcīnantium
Dat.
vīcīnantibus
Acc.
vīcīnantia
Abl.
vīcīnantia
Voc.
vīcīnantibus

‹ vīcīnālis
vīcīnārĭus ›

Sfoglia il dizionario

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
vīcĭēs avv.
Vĭcĭlīnus sost. masch. II decl.
vīcīna sost. femm. I decl.
vīcīna Sost. nt. pl. II decl.
vīcīnālis agg. II cl.
vīcīnans agg. part. pres. II cl.
vīcīnārĭus agg. I cl.
vīcīnē avv.
vīcīnĭa sost. femm. I decl.
vīcīnĭtās sost. femm. III decl.
vīcīnĭtŭs avv.
vīcīnor v. intr. dep. I coniug.
vīcīnum Sost. nt. II decl.
vīcīnus sost. masch. II decl.
vīcīnus agg. I cl.
vĭcis sost. femm. III decl.
vĭcissātim avv.
vĭcissim avv.
vĭcissĭtās sost. femm. III decl.
vĭcissĭtūdo sost. femm. III decl.
{{ID:VICINANS100}}
Olivetti Media Communication
I nostri siti
En français
In english
In Deutsch
En español
Em portugues
По русски
Στα ελληνικά
Ën piemontèis
Le nostre applicazioni mobili
Android