distābescens


aggettivo participio presente II classe

Vedi la traduzione di questo lemma



MASCHILE
SINGOLARE
Nom.
distābescens
Gen.
distābescentis
Dat.
distābescenti
Acc.
distābescentem
Abl.
distābescens
Voc.
distābescenti
PLURALE
Nom.
distābescentes
Gen.
distābescentium
Dat.
distābescentibus
Acc.
distābescentes
Abl.
distābescentes
Voc.
distābescentibus
FEMMINILE
SINGOLARE
Nom.
distābescens
Gen.
distābescentis
Dat.
distābescenti
Acc.
distābescentem
Abl.
distābescens
Voc.
distābescenti
PLURALE
Nom.
distābescentes
Gen.
distābescentium
Dat.
distābescentibus
Acc.
distābescentes
Abl.
distābescentes
Voc.
distābescentibus
NEUTRO
SINGOLARE
Nom.
distābescens
Gen.
distābescentis
Dat.
distābescenti
Acc.
distābescens
Abl.
distābescens
Voc.
distābescenti
PLURALE
Nom.
distābescentia
Gen.
distābescentium
Dat.
distābescentibus
Acc.
distābescentia
Abl.
distābescentia
Voc.
distābescentibus




Sfoglia il dizionario

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z



{{ID:DISTABESCENS100}}