Declinatore / Coniugatore Latino
FORMA DEPONENTE: |
INDICATIVO |
PRESENTE |
I sing. | ăgōnizor |
II sing. | ăgōnizāris, ăgōnizāre |
III sing. | ăgōnizātur |
I plur. | ăgōnizāmur |
II plur. | ăgōnizamĭni |
III plur. | ăgōnizantur |
IMPERFETTO |
I sing. | ăgōnizābar |
II sing. | ăgōnizabāris, ăgōnizabāre |
III sing. | ăgōnizabātur |
I plur. | ăgōnizabāmus |
II plur. | ăgōnizabamĭni |
III plur. | ăgōnizantur |
FUTURO SEMPLICE |
I sing. | ăgōnizābor |
II sing. | ăgōnizabĕris, ăgōnizabĕre |
III sing. | ăgōnizabĭtur |
I plur. | ăgōnizabĭmur |
II plur. | ăgōnizabimĭni |
III plur. | ăgōnizabuntur |
PERFETTO |
I sing. | agonizatus, –a, –um sum |
II sing. | agonizatus, –a, –um es |
III sing. | agonizatus, –a, –um est |
I plur. | agonizati, –ae, –a sumus |
II plur. | agonizati, –ae, –a estis |
III plur. | agonizati, –ae, –a sunt |
PIUCHEPERFETTO |
I sing. | agonizatus, –a, –um eram |
II sing. | agonizatus, –a, –um eras |
III sing. | agonizatus, –a, –um erat |
I plur. | agonizati, –ae, –a eramus |
II plur. | agonizati, –ae, –a eratis |
III plur. | agonizati, –ae, –a erant |
FUTURO ANTERIORE |
I sing. | agonizatus, –a, –um ero |
II sing. | agonizatus, –a, –um eris |
III sing. | agonizatus, –a, –um erit |
I plur. | agonizati, –ae, –a erimus |
II plur. | agonizati, –ae, –a eritis |
III plur. | agonizati, –ae, –a erunt |
PRESENTE |
I sing. | ăgōnizer |
II sing. | ăgōnizēris, ăgōnizēre |
III sing. | ăgōnizētur |
I plur. | ăgōnizēmur |
II plur. | ăgōnizemĭni |
III plur. | ăgōnizentur |
IMPERFETTO |
I sing. | ăgōnizārer |
II sing. | ăgōnizarēris, ăgōnizarēre |
III sing. | ăgōnizarētur |
I plur. | ăgōnizāremur |
II plur. | ăgōnizaremĭni |
III plur. | ăgōnizarentur |
PERFETTO |
I sing. | agonizatus, –a, –um sim |
II sing. | agonizatus, –a, –um sis |
III sing. | agonizatus, –a, –um sit |
I plur. | agonizati, –ae, –a simus |
II plur. | agonizati, –ae, –a sitis |
III plur. | agonizati, –ae, –a sint |
PIUCHEPERFETTO |
I sing. | agonizatus, –a, –um essem |
II sing. | agonizatus, –a, –um esses |
III sing. | agonizatus, –a, –um esset |
I plur. | agonizati, –ae, –a essemus |
II plur. | agonizati, –ae, –a essetis |
III plur. | agonizati, –ae, –a essent |
IMPERATIVO |
PRESENTE |
II sing. | ăgōnizāre |
II plur. | ăgōnizamĭni |
FUTURO |
II sing. | ăgōnizātor |
III sing. | ăgōnizātor |
II plur. | – |
III plur. | ăgōnizantor |
INFINITO |
PRESENTE |
ăgōnizāri |
PERFETTO |
Singolare: | agonizatus, –a, –um esse |
Plurale: | agonizati, –ae, –a esse |
FUTURO |
Singolare: | agonizatūrūm, –am, –ūm esse |
Plurale: | agonizatūros, –as, –a esse |
PARTICIPIO |
PRESENTE |
ăgōnizans, –antis |
FUTURO |
agonizatūrūs, –a, –ūm |
SUPINO |
Attivo: | agonizatum |
Passivo: | – |
GERUNDIO |
Genitivo: | ăgōnizandi |
Dativo: | ăgōnizando |
Accusativo: | ăgōnizandum |
Ablativo: | ăgōnizando |
|
GERUNDIVO |
– |
Sfoglia il dizionario
A
B
C
D
E
F
G
H
I
J
K
L
M
N
O
P
Q
R
S
T
U
V
W
X
Y
Z
{{ID:AGONIZOR100}}
---CACHE---
|
I nostri siti:
En français
In english
In Deutsch
En español
Em portugues
По русски
Στα ελληνικά
|
Ën piemontèis
|